Viena sieviete, Viņi, cep viņas tradicionālo afgāņu maizi, lai mēs varētu baudīt, kā mēs runājām ap viņas vakariņu galda savas cīņas, viņu turbulentu braucieni uz Kanādu, un viņu sapņi bagātīgs nākotni saviem bērniem. Huma guļ uz dīvāna savā mazajā Burnaby dzīvoklī ar saviem diviem pusaugu dēliem ar vienu guļamistabu. Viņas vīrs palika Krievijā, kur ģimene sākotnēji aizbēga kara laikā. Viņa neizmanto viņu, un netrāpa aspektus savu bijušo dzīvi kā Kabulas pirmā sieviete televīzijas uzņēmējas 70, well-known and well-respected.

Neskatoties saskaras šausmīgs nabadzību un dažos gadījumos rasisms Vankūverā, un neraugoties iemācīties jaunu valodu un paražas, kas bija diezgan sveša viņiem, Huma un pārējās sievietes pauda prieku dzīvo šeit. Iespēja dzīvot Kanādā bija kaut tie vērtētie. Viņi garām savus ģimenes locekļus atpakaļ savās mītnes valstīs, lai gan, un viņu stāsti, kas mani vēlas padarīt Vankūvera vēl drošāku, more inclusive place for them to thrive.

Nevis to pasīvās upuri apstākli, Es redzu bēgļi aktīvi pielāgojoties jaunajai kultūras ainavas, un veidojot starpkultūru attiecības, kas pievienot nozīmi ne tikai savu dzīvi, bet ar cilvēkiem, viņi paustās dzīvē, mani ieskaitot. Es brīnījās sieviešu curiousity un atvērtības un apšaubīja savu spēju palikt tādā veidā, ja man bija vilces vērā jaunā kultūras milieu. Iespēja uzklausīt viņu stāstus jāpaplašina savs viedoklis par dalītu kultūras: sievietes paliek atvērta pieņemot jaunus uzskatus un vienlaikus izteica dažādas daļas savu kultūras identitāti ar saviem jaunajiem draugiem, kolēģi, un kaimiņiem, parts they cherished close to their hearts.

Lai multikulturālisms politika ir nozīme Kopienas līmenī, mēs varam paļauties uz noteiktu līmeni atklātības starp Kanādas un Jaunpienācēji, mūsu spēju redzēt sevi atspoguļojas citiem, un visbeidzot, uz mūsu vēlmi, lai pārvarētu plaisu starp "mums" un "viņiem", lai mēs pa kreisi ar vienkārši un jo sevišķi, "Mūs."

- Lindsay Vankūverā