Aug kā imigrantu bērns bija grūti. Pirmais jautājums man bieži jautāja, bija “where are you from?” Viegli atbildēt bija Pakistāna. Tā bija daļa no man. Turklāt, Es domāju, ka dzīvo Kanādā bija grūti. Man bija bullied par to, ka “Paki”, mani aizsardzības vecāki neļāva man iet uz sleepovers un filmas, un manas drēbes smaržoja Pakistānas garšvielas mana mamma izmanto mūsu tradicionālo pārtiku. I was caught between two worlds and didn’t know how to reconcile them.

Es neesmu pārliecināts, kad tas noticis, bet dažkārt laikā manu pamatskolas gadiem, sakot, ka man bija no Pakistānas vairs nebija viegli atbildēt, lai dotu. Manas atmiņas un Kanādā dzīve kļuva vairāk pazīstams. Mani vecāki mani mudināja svinēt un veicinātu savu jauno mājas un atcerēties vienu es pa kreisi. I remember attending my Citizenship Ceremony and excitedly telling my 5^th klases skolotāja kundze. Burnett that I was now a Canadian.

I volunteered at an MPP’s office and had my first trip to Ottawa where I called my mom from the Peace Tower at the Parliament of Canada in awe of where I was standing.

Laikā mana bakalaura gadus no Toronto universitātes, Es sāku ceļot laikā vasarās. Darbs ārzemēs dažādās kopienās, Man lūdza to pašu jautājumu man bija lūgusi Kanādā “Where are you from?"Es atbildēju, "No Kanādas"

Nākamais jautājums bija “Kur jūs tiešām no?"In vilšanās, dažreiz samulsums, Es atbildētu, “Esmu dzimis Pakistānā, bet es uzaugu Kanādā”. I was very proud of my Pakistani birth and early years but I was also very sure that my home was now Canada.

Uz 2009, mana ģimene nolēma doties atpakaļ uz Pakistānu. Man bija satraukti un nervu. Pirms mēs pa kreisi Kanāda, Es atceros, domāju, neviens man jautā, kur es biju no – Es brīvi runā urdu, wear the traditional shalwar kameez and will not stand out in a crowd.

Kad mēs ieradāmies Lahore, Es izgāju ārā ar savu ģimeni un lika Chana ēdiens no ielas pārdevēja. Es tikko sāku ēst to, kad sievietes balss No kurienes jūs esatutāja “App Kahan se hain?” nozīme “Where are you from?”

Es nevarēju noticēt. Nav šeit!

Esmu dzimis tikai dažas stundas brauciena attālumā no Lahore, kas pilsētu sauc Sargodha. Es sacīju, man bija no Pakistānas. She wasn’t convinced and asked again.

Es teicu, “Esmu dzimis Pakistānā, bet uzaudzis Kanādā.” Mēs skāra pat sarunāties un runāja par mūsu dzīvi dažādās vietās visā pasaulē. Es nevarētu palīdzēt, bet domā par personu, es būtu, ja mana ģimene nekad nav atstājis Pakistāna. Kad es ierados atpakaļ Kanādā, Mani patīkami pārsteidza ar šo neizskaidrojamu sajūtu “mājas” when I saw Toronto.

Šodien, Es joprojām saņemt jautāja, kur es esmu no. Teikt, ka es esmu Pakistānas Kanādas ir viegli un pareizā atbilde, lai dotu. Man, iespējams, ir dzimuši vienā pasaules daļā, un jaukums nedaudzajiem atmiņās man ir, bet Kanāda ir manas mājas. Kopā, abas vietas ir devuši man, kas es esmu, un par to, I am grateful.

-Sadia Mississauga

Tas bija tik apburošs uzņemties mūsu daudzkultūru pilsētu (un, izmantojot paplašināšanu, Es uzskatu, ka mūsu valstij) ka es nekad neesmu aizmirsis šo. Es ceru, ka tas ir tas, kā citi apmeklētāji jūtas, kad viņi pavada laiku Kanādā, kā tas runā ar kaut ko īpašu par mūsu valsti - vieta, kur mēs svinam mūsu dažādām mantojumus, bet arī daudzas lietas, kas mums ir kopīgs, un mīļš, understanding just how high the stakes are.

Un vismaz viena persona no prom, vērojot mūs uz nedēļu, likās, it kā mēs visi bijām brīvdienās; mums, we were home.

- Carmen Toronto